ELEKTROMOTORI

(PDF formāts - raksts žurnālam "Copes Lietas" #3, 2015)

Makšķerēšanu man gadījās iepazīt bērnībā caur vectēva neremdināmo kāri katru brīvu brīdi būt pie ūdens, būt laivā, upē, vērot zivis un pielikt atkarībai pielīdzināmus pūliņus noķert, ko lielāku par grunduli kaķim.

Tagad bērniem tas ir bizness, viņi prasa piecus centus par katru slieku, toreiz es tās meklēju un iemainīju pret prieku tikt līdzi un ne tik daudz makšķerēt kā stundām vērot

Laiva, tā bija smaga kā prasta koka tupele, kas katru pavasari un ik pa brīdim vasarā, prasīja šādus tādus pieķīlēšanas darbus, bet vectēva vēlmi aizirt no savas peldvietas līdz kaimiņa līcītim un atpakaļ, tā spēja piepildīt godam.

Viens no laivā sēdēšanas likumiem, bija uzvesties klusu, tādēļ, mēs daudz nesarunājāmies, un es nezinu ko viņš domāja, bet varu droši apgalvot, ka viņam pat sapņos nerādījās, ka pēc gadiem divdesmit laivā, bez mazbērna varēs ietupināt robotu, kas klausīs pavēlēm un sazinoties ar krāsainu „teļuku”, kas rāda smuku zemūdens bildi, pats vadīs laivu gar krastu, bedres kanti vai uz konkrētu „točku”. Vectēvam, kā jau stipram lauku vecim, bija labi tāpat, bet viņa vienaudzim viņpus okeāna airi jau sen bija apnikuši un viņš to vien funktierēja kā padarīt makšķerēšanu ērtāku. Alkas pēc komforta ir viens no attīstības mūžīgajiem dzinējspēkiem, sevišķi jau amerikāņiem.

Tad nu tā – 21. gadsimtā tik tālu esam tikuši, ka laivas stūrēšanai muskuļus var netrenēt, jo vairāk par viena pirksta spēku nevajag, elektromotors visu izdara pats.

Vienalga stāvus, sēdus, guļus... no jebkuras vietas laivā elektromotors klausa mazas pultiņas pavēlēm. Pats jaunākais modelis vispār ar rokām nav jāaiztiek. Kā tajā reklāmas video – vīrs piebrauc savu „traku” (automašīna ar kravas kasti) uz slipa, neizkāpjot no mašīnas ielaiž laivu ūdenī, nospiež podziņu uz pults un motors pats paved laivu nost, kamēr viņš noparko auto, motors tur laivu uz enkura. Tad viņš uziet uz laipas, viens klikšķis laiva pati piebrauc, viņš iekāpj ... un aiziet!

Nē, es arī nesapņoju par specializēšanos laivu elektronikas lauciņā, bet nupat jau aiziet desmitais gads... Tehnoloģijas attīstās pārsteidzošā ātrumā, bet vēl īpatnējāk ir tas, ka tik daudzi jautājumi ir palikuši nemainīgi un izskan dien dienā. Tādēļ inovācijas būs desertā, sākumā ātrs universālu patiesību kopsavilkums par elektromotora dzīvi pie makšķernieka.

Kā izvēlēties elektromotoru?

Elektromotora izvēli diezgan precīzi nosaka laivas svars, izmērs un materiāls, kā arī izvēlētās ūdenstilpnes īpatnības un laika apstākļi.

Pirmais kritērijs – laivas svars uz motora jaudu ir konvertējams pēc daudzviet rekomendēta aprēķina: 1lb (vilces spēka mārciņa) uz katriem 22.70kg no laivas pilnas masas.

Piemēram, 30lbs elektromotors spēs tikt galā ar 680 kilogramiem pilnas laivas masas, kas sastāv no pašas laivas svara, plus maksimālā makšķernieku un visa aprīkojuma svara. Tātad, saskaņā ar aprēķinu, ar klasisko Pellu (apm. 110kg), kurā iesēdināti divi makšķernieki (apm. 180kg), iekrāmēts benzīna motors vai elektromotors ar akumulatoru, citi makšķerrīki un vēl alus kaste (apm. 150kg), šis motors spēs tikt galā.

Laivas izmērs, kā otrs kritērijs ir diezgan sekundārs un te mazāk jāņem vērā aprēķini cik loģika un iztēle par lielas, vieglas vai mazas un smagas laivas vadīšanu ar mazu motortīti. Par lielu elektromotoru nevar paņemt nekad, tik jautājums vai vajag.

Trešais apsveramais, bet arī mazāk būtisks kritērijs – laivas materiāls. Stikla šķiedra, plastmasa, gumija, alumīnijs - katrs no tiem ar ūdens virsmu atrod citādu kontaktu, saķeri un slīdamību, katrs savādāk stumj ūdeni. Piemēram, gumija slīd sliktāk, par plastmasu, laiva ies smagāk un motoram būs vairāk jānopūlas. Tādēļ, pat ja jūsu gumijnieces svars atbilst mazākā motora veiktspējai, prātīgāk ir ievēlēties nedaudz vairāk jaudas.

Visbeidzot – kad laivas un motora parametri skaitliski ir it kā sapāroti, pirms pirkuma izdarīšanas, vērts paanalizēt savus ieradumus un iecienītākās makšķerēšanas ūdenskrātuves. Aprēķini ir teorētiski un balstīti uz normāliem makšķerēšanas apstākļiem. Ja vizināšanās notiek pa piemājas ezeru, liela meža ielokā, kas pasargā no vēja, tad var pilnībā paļauties uz cipariem. Tomēr, ja bieži braucams uz viltīgo Burtnieku, kur vētra var uzbrukt pusstundas laikā, sausi skaitļi nederēs. Motors ir jāņem jaudīgāks. Nē, ātrumu tas neietekmēs, bet pārliecību un krastā tikšanu gan.

Cik zirgspēki ir elektromotoram?

Elektromotora jaudas mērvienība ir vilces spēks, - statiska mērvienība, kas izsaka motora vilkšanas/stumšanas jaudu mārciņās, jeb citiem vārdiem spēks ar kādu viena mārciņa pārvar vienas pēdas attālumu. Zirgspēks ir paveiktā darba mērvienība.

Tiešas korelācijas šo divu mērvienību starpā nav. Internetā atrodami dažādi cipari, kas apgalvo, ka viens zs ir 15, 50, 70 ... un pat 100lbs, bet tie visi ir tādi kā minējumi. Teorētisks un visnotaļ objektīvāks aprēķins vilces spēka pārvēršanai zirgspēkos ir sekojošs: vispirms nepieciešams noskaidrot cik ampērus attiecīgais motors patērē stundā, tad šo skaitli sareizināt ar spriegumu un iegūt jaudu vatos. Šo skaitli dalot ar 746 iegūst mērvienību zirgspēkos (746W = 1zs). Un tomēr, to ieteicams uzskatīt par informatīvu, nevis absolūtu. 

Cik ātri man ies laiva ar elektromotoru?

Nezinu kāpēc, bet joprojām daudziem cilvēkiem šķiet, ka uzliekot laivai elektromotoru var iebliezt pedāli grīdā un kaimiņu atstājot šļakatu mākonī, aizlaist tālēs zilajās. Elektromotors ir paredzēts nelielu attālumu veikšanai, velcēšanai un saudzīgai, klusai kustībai pa ūdeni, nebiedējot zivis, netraucējot putniem, kolēģiem copmaņiem utt. Normālos makšķerēšanas apstākļos lielākā daļa populāro ražotāju elektromotori spēj attīstīt ātrumu līdz 9 km/h.

Tikpat mānīgs ir uzskats, ka, jo jaudīgāku motoru izvēlēsies, jo ātrāk laiva brauks. Tas gluži nav tiesa. Ātrumu ietekmē ne tikai jauda, bet arī, piemēram, dzenskrūves iegrime un leņķis, kuru mainot ar ātrumu var mazliet variēt, tomēr, kā jau minēju iepriekš, ātruma ziņā starpība būs ļoti minimāla, motora jaudu varēs just tikai straumē, vējā viļņos utt. Elektromotoriem uzsvars ir nevis uz ātrumu, bet akselerāciju, tūlītēju gaitas uzsākšanu iedarbinot un spēju turēt laivas kursu vētras apstākļos.

Kāds akumulators ir nepieciešams?

Strādājot tandēmā ar laivas elektromotoru, akumulatora uzdevums būs daudzkārt izlādēties un uzlādēties salīdzinoši lielā amplitūdā, tādēļ pirmkārt un galvenokārt elektromotoram ir nepieciešams dziļās izlādes akumulators. Parastais automašīnas aķis, ja vien tas jau sākotnēji nav nolemts ātrai nāvei, nekalpos ilgi, jo nav paredzēts tādai slodzei.

Mītisks ir apgalvojums, ka elektromotoram der tikai želejas akumulators. Želejnieka lielākie plusi ir pārvadāšana jebkurā pozīcijā un maintenence free* lietošana, mīnusi – 30 līdz 50% dārgāks, kā analogs skābes/sārma brālēns, kaprīzs lādēšanā, mazāk uzlādes ciklu un attiecīgi īsāks mūžs.

Dziļās izlādes akumulatora mūžu būtiski ietekmē tā lādēšana – saimniecībā esošais, parastais automašīnas lādētājs var mierīgi palikt savā plauktā, jo tas var nodarīt vairāk skādes kā labuma. Impulsu lādētājs vai universāls lādētājs ar impulsu lādēšanas funkciju, kas darbojas trīs fāzu režīmā: izlāde, uzlāde un uzturēšana, būs pareizā izvēle.

Cik daudz var nobraukt ar vienu uzlādi?

It kā loģiski, jo lielāks akumulators (Ah) jo vairāk, bet! Jo lielāks akumulators, jo smagāks, un vienā brīdī to 40kg staipīšana var piegriezties. Paturot prātā matemātisku aprēķinu var nonākt pie vieglākas un ērtākas dzīves, akumulatora kapacitāti amperstundās (Ah) dalot ar vilces spēku mārciņās (Lb), iegūst stundas (h) ko pavadīt uz ūdens triecot motoru pilnā jaudā. Piemēram, 115Ah akumulators pārī ar 30lbs elektromotoru normālos makšķerēšanas apstākļos darbosies 3.83 stundas pie pilnas slodzes. Pieņemsim, ka makšķerniekiem tomēr vairāk interesē zivju ķeršana nevis vizināšanās, līdz ar to viņi nebrauks visu laiku pilnā gāzē, kas nozīmē arī uz ūdens pavadāmais laiks būs ilgāks. Ja pieņem, ka makšķernieks  pusi laika brauc, pusi makšķerē, tad 3.83 sareizinot ar 2, tas jau nozīmē 7.6stundas – pilnīgi pietiekami un lielāks aķis diez vai ir nepieciešams.

Citādi ir par motoriem ar tā saucamo variatoru, maksimaizeri, jeb ar vienmērīgu ātrumu pārslēgšanu un enerģijas taupīšanu. Šie motori „ņem” strāvu tikai tik cik nepieciešams un tādejādi ir no trīs līdz pat piecām reizēm ekonomiskāki. Tad aprēķins ar jaudīgāku 45lbs motoru izskatās šādi: 115Ah/45lbs*3=7.6h (pilnā jaudā). Ņemot to pašu algoritmu – pusi laika makšķerē, pusi brauc – 15.2h uz ūdens. Izskatās labi, vai ne? Vai vajadzīgs lielāks akumulators? Nemaz ne.

Pats par sevi, enerģijas taupīšanas tehnoloģija ir arī augstāka līmeņa gudrajiem elektromotoriem.

Ko ar elektromotoru nevajag darīt?

Šādu jautājumu parasti makšķernieks pirkuma brīdī neuzdod, - to viņš dara atvedot savu elektro-zirdziņu uz servisu.

Elektroierīcēm nepatīk pārslodze un laivas elektromotors nav izņēmums. Ir tipiskas kļūdas ko lietotāji pieļauj nezināšanas, vai neapdomības dēļ.

Ekonomiskās klases sēriju elektromotoriem ātrumu pārslēgšana parasti ir pieci ātrumu uz priekšu un divi vai trīs atpakaļgaitā. Viens no populārākajiem šo motora piebeigšanas ieradumiem ir zibenīga ātrumu slēgāšana šurpu turpu, no viens uz pieci, tad tulīt atpakaļgaitā... tad atkal uz trīs... Vadi šo triku izturēs, bet ātrumu pārslēgs diezgan veikli var iziet no ierindas. Motors karst, jauda krītas un galu galā melnītis „izlaiž garu” ezera vidū. Vienmērīgas ātrumu pārslēgšanas sistēmas elektromotoriem šādu defektu grūtāk panākt.

Otra tipiskākā kaite ir mitrums. Jā, elektromotori pēc loģikas un teorijas ir mitrumizturīgi, bet pie nosacījuma, ja tie atrodas stateniski laivā ar pareizo galu uz leju. Kā nu gadās, kā ne, šad tad tie motori pamanās iekrist ūdenī, vai palikt guļam ārā, zālē stiprā lietū pāris dienas...  Īsāk sakot, ir jāņem vērā, ka elektromotora augšējā daļa nav pilnībā hermētiski noslēgta, un tādās nestandarta situācijās vadības panelī var iekļūt ūdens. Ja tā ir noticis, elektromotors obligāti, uzreiz un pilnībā ir jāizžāvē! Un tikai tad, to var lietot atkal.

Lepni nosaucot dzenskrūvi par „pretzāļu”, elektromotoru ražotāji iedrošina makšķerniekus pārliecinošāk iegādāties viņu produktu, tomēr neviens elektromotors nav trimmeris! Cik nav dzirdēts: Oi, nu jā, man tā iebrauktuve tāda zāļaina, bet tā jau tas motorīts vilka labi, kamēr viņdien’ nez’ kāpēc tie vadi sāka kūpēt...”.

Stāsti cik gribi, bet cilvēkiem gribas to ātrumu dabūt un viņi izdomā kā uzlikt mazam motoram lielāku dzenskrūvi, kas varbūt sniedz vēlamo rezultātu līdz brīdim, kad laivā parādās kūstošas plastmasas aromāts. Atkal pārslodze un lieki tēriņi servisā.

Atšķirībā no benzīna motoriem, šos nevar nopietni apskādēt uzskrienot uz akmens vai ietriecoties sēklī. Ātrums nav tik liels, un arī motora stienis normāliem elektromotoriem ir izgatavots no vai spēcīga alumīnija vai nesalaužama kompozītmateriāla. Pa šo laiku visādi novārdzināti sprāgoņas ir redzēti, bet tikai viens no tiem bija ar nolauztu galvu. Kā tas gadījās pats saimnieks nezināja teikt.

Ar to arī teorijas daļa lai top slēgta.

Kas notiek tirgū?

Mūsdienu globalizācijā izņēmumu nav - arī šīs sfēras piedāvājums ir iedalāms divās lielās kategorijās – produkti ar vēsturi un no-name** produkti no Ķīnas. Pirmos ražo nopietni tirgus spēlētāji ar gadiem ilgu vēsturi, un uz attīstību, kvalitāti un ilgtspējību virzītu biznesa stratēģiju. Otrie nāk no hameleoniem, kas vienu dienu savā rūpnīcā var ražot bērnu autiņus, nākamajā ūdensnecaurlaidīgu apģērbu, trešajā elektromotorus, ....

Ķīniešu biznesa lauciņā negribu daudz iedziļināties, jo princips visur ir vienāds, - copy, paste, sell, forget*. Mazie melnie uzņēmēji ir eksperimentētāji un par kvalitāti viņiem bēda maza. Ne jau velti starptautiska mēroga izstādēs zīmolu ražotāju stendi ir slēgta tipa, lai bez reģistrācijas neviens nevarētu anonīmi ieiet ar savu fake iPhone* nofotografēt jaunākos produktus un vizuāli līdzīgu izstrādājumu sākt tirgot jau trīs mēnešu laikā un, protams, pirms pats autors to ir sācis darīt. Nekādas atbildības, jo risku par produktu uzņemas pircējs, kurš nedomā ilgtermiņā – un ir tik bagāts, lai pirktu lēti. Attiecībā uz elektromotoriem cenas padaliet uz plānotajiem kalpošanas gadiem – tas būs patiesāks īstās vērtības rādītājs. (Vēl mazliet primitīvas matemātikas ar makšķernieku pieredzes garšu - ķīnietis 40lbs maksā 140 EUR, Minn Kota Endura 40lbs 275 EUR. Normālā lietošanas režīmā ķīnieša kopija kalpo gadus 3... Minn Kota gadus 8 stabili. Ķīnietis gadā izmaksā 46 EUR, Minn Kota 34 EUR. Kur ir ietaupījums? )

Otrās nometnes pārstāvji, jeb nopietnie ražotāji, risku uzņemas paši, gan par kvalitāti, gan drošību, gan ilgmūžību un garantijām. Viņi var atļauties eksperimentēt tiktāl, kamēr produkts ir izpētes un izstrādes stadijā, bet brīdī, kad tas no R&D nodaļas tiek palaists tirgū, tam ir jābūt perfektam. Sevišķi Amerikā, kur tirgus kļūdas nepiedod, un varbūt tāpēc uzticamākie elektromotori joprojām nāk tieši no turienes. Soli solī blakus iet divi spēcīgi zīmoli Minn Kota un MotorGuide.

Latvijā Minn Kota ir labāk pārstāvēts un līdz ar to arī skaļāk pazīstams. MotorGuide pagaidām iepaliek, bet toties mēs visi labi zinām vārdu Outland. Jā, šie elektromotori gan arī nāk no ĶTR, tikai atšķirība ir tajā, ka tā nav kāda ķīnieša pašdarbība, bet mūsu pašu Salmo pasūtījumus un te LR likumdošanā noteiktā 2 gadu garantija ir jānodrošina. Risks par produktu paliek pie pasūtītāja, kā arī kvalitāte ir viņa interesēs.

Atgriežoties pie pašiem produktiem - ekonomiskās klases segmentā, pie laivas tranča, jeb tautas valodā sakot, laivas pakaļgalā, stiprināmo elektromotoru sadaļā, Minn Kota uzstājas ar savu Endura C2 sēriju, kas ietver sevī vienkāršus, pieci-ātrumi-uz-priekšu-trīs-atpakaļ elektromotorus, ar nesalaužamu kompozītmateriāla stieni, sprieguma mērītāju, divu lāpstiņu dzenskrūvi, ar jaudas amplitūdu sākot no 30lbs līdz 55lbs, - cenu diapazonā no 175 līdz 350 EUR. Īsti darba zirgi, ilgdzīvotāji, ar ļoti lielu materiālu izturības resursu. MotorGuide atbild ar to pašu savā R3 sērijā, ar četriem modeļiem no 30lbs līdz 50lbs, cenās no 185 līdz 315 EUR. Šajā pašā klasē startē arī Outland, par kuru jaudām oficiālie apraksti skaidru atbildi nesniedz, modeļi uzreiz definēti laivas svaram.

Šur tur piedāvājumā pavīd arī Fladen, Storm, Neraus, Fushida, Sportera, BoatMan ... daži no tiem diezgan līdzīgi pēc skata, tikai uzraksti mainās.

Visi šīs klases motori darbojas no 12V strāvas avota, jeb viena (dziļās izlādes) akumulatora.

Nākamais plauktiņš – prātīgi un mūsdienīgi domājoša makšķernieka izvēle - jau minētie elektromotori ar variatoru, jeb vienmērīgu ātrumu pārslēgšanu. Jaudīgs, bet ļoti ekonomisks motors, kas savietojams ar vidēji lielu akumulatoru un garantiju par nokļūšanu krastā. Ātruma regulēšana vienmērīga, līdz ar to var atrast to savu ideālo pozīciju velcēšanai, piemēram. Amerikāņu Minn Kotai tā ir Endura Max sērija, ar četriem modeļiem no 40lbs līdz 55lbs, savukārt MotorGuide pretī liek Varimax sēriju ar sešiem modeļiem no 40lbs līdz 70lbs. Cenu ziņā, jā, tāpat kā dīzeļi, dārgāki, bet ietaupījums uzreiz ir uz akumulatoru. Minn Kota Endura Max sākuma cena ir no 389 EUR MotorGuide Varimax sērija no 400 EUR. Ķīnieši šajā līmenī sāk atbirt.

Un visbeidzot prasīgu makšķernieku un sportistu līmenis, jeb laivas priekšgalā uzstādāmie motori, kas makšķernieku klausa uz vārda - caur pulti vai kājas pedāli. Modeļu klāsts ir gana plašs un komplektācijas variācijas abiem amerikāņu ražotājiem ir gana daudz, lai ikviens makšķernieks varētu atrast sev un savai laivai atbilstošāko. Latvijā vairāk iecienīts un plašāk zināms ir Minn Kota Power Drive V2 modelis ar iPilot funkciju.

Ko tas spēj? I-Pilot nozīmē, ka motoram ir pašam sava integrēta GPS sistēma, kas precīzi nosaka laivas atrašanās vietas koordinātes un tādēļ spēj pildīt tādas uzdevumus kā:

·        enkura funkciju, pozicionējot laivu vienā noteiktā punktā. Ja notiek nobīde par vairāk kā 1.5m motors automātiski atgriežas sākotnējā pozīcijā.

·        atcerēties 6 dažādas enkurošanās vietas un aizvest uz tām 450m attālumā.

·        ierakstīt līdz pat 3km garu trajektoriju un atgriezties pa to pašu nobraukto trajektoriju jebkurā brīdī

·        doties norādītajā virzienā izmantojot Autopilot funkciju, kas ne tikai precīzi ievēro uzņemto kursu, bet arī saglabā sākotnēji uzstādīto ātrumu. Piemēram, ja pretestība (vējš, straume, viļņi) kļūs lielāka, motors automātiski „piebērs ogles” lai saglabātu ātrumu un nenovirzītos no kursa.

Šiem motoriem ir arī iebūvēts, divu staru devējs, kas nodrošina no traucējumiem brīvu datu pārraidi uz eholotes ekrāna. Savietojams ar lielāko daļu Humminbird® modeļu, kas darbojas DualBeam PLUS tehnoloģijas vidē.

Minn Kota šo PowerDrive V2 sēriju ir attīstījusi līdz padsmit modeļiem, bet Latvijā tiek piedāvāts 55lb jaudīgs saldūdens modelis, kas barojas no 12V strāvas avota. Komplektā ir i-Pilot funkcija un pults, bet i-Pilot Link iespējams iegādāties atsevišķi.

Nākamais līmenis ir i-Pilot® Link™, kas ļauj Minn Kota motoram un Humminbird® eholotei brīvi komunicēt vienam ar otru. Makšķernieks var dot komandas vai nu ar pulti vai no Humminbird® eholotes - iespējas kļūst bezgalīgas, piemēram, doties uz noteiktiem atzīmētiem punktiem, braukt pa noteiktu, no vairākiem intereses punktiem, sastādītu maršrutu, slīdēt pa dziļuma kartes kontūru utt., utt ... viss notiek ar absolūtu GPS precizitāti. Savietojamība ar Humminbird® eholotēm sākot no 700-tās sērijas 788 modeļiem.

Kā jau minēju PowerDrive V2 sērijai i-Pilot® Link™ var nopirkt atsevišķi, bet Terrova sērijas motoriem šī funkcija jau ir komplektā. Terrova tiek pozicionēta, kā vēl niknāku elektromotoru sērija, kam jaudīgākie modeļi ir ar 112lb vilces spēku iekšā. Strāvas avota nepieciešamība gan ar aug no 12V uz 24V.

MotorGuide šim visam tehnoloģiju pārbagātajam komplektam liek pretī simpātisku Xi5 sēriju, kam pēc būtības ir visas tās pašas funkcijas, kas Minn Kota modeļiem, un bonusā saslēgšana iespējama ne tikai ar Humminbird®, bet arī Lowrance eholotēm.

Jā, jā, nojaušu, gribas zināt šo brīnumu cenas – bez četriem cipariem nav neviena, bet ar pieciem arī nē. Atkarībā no komplektācijas Latvijā Minn Kota PowerDrive V2 stāv robežās no 1150 EUR līdz 1399 EUR, Terrova no 1489 EUR līdz 2099 EUR, bet MotorGuide Xi5 1090 EUR līdz 2090 EUR.

Jaunākās tendences

Kā jau solīju, desertā stāsts par pašu jaunāko un patīkamāko brīnumu elektromotoru pasaulē.

Šogad Minn Kota pārsteidza pasauli, vai drīzāk piepildīja visu to makšķernieku kluso sapni, kuri vēlas izmanot katru sekundi uz ūdens, ne mirkli neizlaižot spiningu no rokām, un precīzi apspēlēt atrastās vietas, kuri nevēlas nopūlēties ar enkura cilāšanu un laivas manuālu stūrēšanu.

Minn Kota Ulterra, ir laivas priekšgalā uzstādāmo motoru jaunākā paaudze, kas pults vai kājas pedāļa vadībā, pilnīgi visu spēj izdarīt patstāvīgi. Viens klikšķis un motors automātiski ielaižas ūdenī, pieregulē dzenskrūves augstumu attiecīgajam ūdens dziļumam, klikšķis un motors ieslēdzas enkura režīmā, un jebkādos apstākļos notur laivu norādītajā vietā, vēl klikšķis un motors sarunājas ar eholoti un beidzot copēt pats izceļas no ūdens, noliecas un smuki nostājas savā vietā laivas priekšgalā. Never touch your motor again* saka Minn Kota Ulterra reklāmas sauklis un būtībā tā arī ir. Skraidīšana uz laivas priekšgalu, cilāšana iekšā, ārā, un regulēšana ir beigusies, to dara pults vai kājas pedālis. Protams, visas iepriekš uzskaitītās i-Pilot, Autopilot, i-Pilot Link funkcijas ir iekšā. Vai nav pasakaini?

Vai cena arī nav pasakaina? Mans vectēvs teiktu, ka savas seš ar pus pensijas viņš lietderīgāk prastu iztērēt un bez tāda ķēma spētu iztikt, bet moderns copmanis spēs novērtēt, ka tas ir katra izdotā centa vērts. Jā, Latvijā cena ir no 2400 EUR līdz 2800 EUR. Vēl jāņem vērā, ka šie zirdziņi visi ir jaudīgāki un tiem vairāk gribēsies ēst - strāvas avots nepieciešams 24V vai 36V.

Pieejamība

Ja skatāmies pa manis aprakstītajiem līmeņiem, pirmā, jeb vienkāršo darba zirdziņu piedāvājums ir ļoti plašs un tos iegādāties vispār nav nekādu problēmu. Arī otrreizējais tirgus tiem ir gana aktīvs iekš ss.lv. Te gan drusku vajag padomāt, - Minn Kotu un Motorguide var iegādāties salīdzinoši droši, jo šiem darba zirgiem, nav daudz ko salauzt un izmantoto materiālu resurss ir liels, jeb citiem vārdiem, plastmasas ir kvalitatīvas, stieņi nesalaužami un attiecīgā elektronika rūpīgi ievalcēta, nav nekā, kam sabirt druskās pašam no sevis. Vienīgi oglītes vai ātrumu pārslēgs var kādā brīdī paprasīties uz maiņu.

Otrā līmeņa motori ar variatoru ir smuki pieejami no Minn Kota, bet no MotorGuide var dabūt aptuveni divu nedēļu laikā no Eiropas noliktavas.

Trešie, jeb moderni gudrie motori. Pretēji, nesen tepat žurnālā izskanējušam apgalvojumam, ka šie motori ir pārāk dārgi, lai oficiālie ražotāja pārstāvji tos Latvijā vispār importētu, Latvijā autorizētā dīlera piedāvājums ir gana labs un vietējiem apstākļiem pārdomāts un pielāgots. Un gan Minn Kota, gan MotorGuide lielos motorus var dabūt vienas darba dienas līdz divu nedēļu laikā. Jā, kā jau lielākajai daļai preču ASV cenas ir zemākas, jo ASV milzīgais tirgus tās diktē pats, bet es nezinu vai tas „čakars” ir tā ietaupījuma vērts lai pats no „štatiem vilktu” sev elektromotoru. Pirmkārt cik izmaksā atgādāšana, kam klāt pieskaitāma ievedmuita un PVN, otrkārt, tagad valūtas kurss absolūti nav izdevīgs pirkumiem ASV un gala rezultāts var sanākt ļoti līdzīgs vai pat dārgāks, treškārt, ASV tirgum domātās ierīces Eiropas ūdeņus un GPS nesaprot. Man ir zināmi vairāki piemēri, kad vīri lielīgi safīrē dārgus aparātus no štatiem un tad iesaista veselu elektriķu, IT speciālistu un programmētāju brigādi, lai to eholoti ar to motoru piespiestu runāt vienā valodā, bet tie, nē, spītīgi klusē. Ņemās pa internetu, stundām lasa forumu, sūta pie spečukiem uz kaimiņvalstīm ... par to visu laika un naudas skaitītājs ripo neatkarīgi no rezultāta.

Domājot ilgtermiņā, dārgiem aparātiem ļoti būtiska ir arī Latvijas likumdošanā noteiktā 2 gadu garantija, jo, ja kaut kas no gudrajām „iekšām” iziet no ierindas, paša organizēts remonts ir sasodīti dārgs, un arī ilgs prieks. Oficiālā dīlera pienākums ir tikt ar ķibeli galā noteiktā termiņā. Manā pieredzē prātīgi domājoši makšķernieki, entuziasti, sportisti tomēr izvēlas šos aparātus iegādāties Latvijā, un, kamēr viedie prāti cīnās ar saviem amerikāņu importiem, viņi mierīgi makšķerē.

Vai man tādu vajag? Makšķerēšana ir viena no neizskaidrojami ievelkošām pozitīvām atkarībām un baudām, un kādam tā patīk absolūti naturāla, bet citam to gribas padarīt maksimāli komfortablu un adrenalīnu uzdzenošu. Nav pat runa par līdzekļiem, bet vēlmi. Viens var dzīvot mežā, būdiņā bez elektrības un justies laimīgs tikai par to vien ka viņa dzīve rit ciešā saskarē ar dabu. Bet citam gribas to Pagani Zonda, gribas izjust to asfalta garšu tā ka asinis vārā un viņš atteiksies no daudz kā cita, bet reiz viņam tāda būs! Mēs esam dažādi un ar to pasaule ir krāsaina.

Marta beigās Ķīpsalā ir izstāde „Baltic boat Show” – aizejiet, būs ko apskatīt. Ne asakas jaunajā sezonā! Tā ir tepat!

*bez apkopes

**produkti bez zīmola

*** nokopē, saražo, pārdod, aizmirsti

**** iPhone pakaļdarinājums